Fāzerlande

Kristiāns Krahts raksta ar detalizējošu kaismi, viņa naidā vīd humors un grūtsirdība. Tā ir neparasta saruna.Savā šķietami vieglajā stāstnieka tonī, kas īstenībā ir ļoti prasmīgi būvēts,Kristiāns Krahts ar nievīgu nožēlu, dažbrīd pat gandrīz burleski parādot vācu provinciālismu, vēsta par jaunību, kura negrib ielaisties kompromisos, taču izejas meklējumos neizvēlas nevienu no abām klasiskajām iespējām: nepielāgojas, bet arī nedusmojas.

Šī uztveres precizitāte, vērojot pasauli, kura sastāv no vienām vienīgām firmu zīmēm, šis modrais acīgums tukšumā, kolektīvais banalitāšu lāsts un līdztekus smalkā diferencēšanas spēja- man vēl nekad nav gadījies sastapt to visu tik kristālskaidrā atveidojumā.Gregors fon Recorn